Kā tad izskatīsies pie mums uzstādītie fotoradari!

     Tāds slinks ziņu lasītājs būdams, nepamanīju informāciju par to kādā paskatā tie uzstādāmie fotoradari būs. Pameklēju internetā, arī neatradu – toties atradu kaudzi atsauces uz kaimiņvalstu pieredzi šajos jautājumos. Jāsaka ka pie mums vēl viss ir labi. Zemāk kā teikt tāds neliels fotoieskatiņš.

lasīt tālāk …
Kā tad izskatīsies pie mums uzstādītie fotoradari!

par nepieciešamību..

     Par nepieciešamību. Neskaitāmas reizes esmu sev jautājis, kam tas viss, kādēļ es te raujos, ņemos, daru darbus, kas nepatīk, kāds man no tā labums. Šodien varētu pagulēt ilgāk, padarīt ko interesantu, vai vienkārši nedarīt nekko. Grūti ir saprast, ka gribēties var visu, bet nepieciešams no rīta celties, iet uz darbu, iespējams darīt darbu, kas tevi nemaz neinteresē. Tomēr tā jārīkojas kaut vai tikkai viena iemesla dēļ – tad kad tiešām iestājas skaudra nepieciešamība darīt visu, lai pabarotu sevi un iespējams arī tavu ģimenti, tu tam esi gatavs.

     Vai esat ievērojuši, ka tad, kad tu esi piespiests pie sienas, tevī nezin no kurienes rodas gan iedvesma, gan stimuls darboties aktīvāk par aktīvu. Viss, kas tev nepatika, vai likās nepieņemams pēkšņi jau liekas vismaz pieņemams kā variants, neprati darīt, esi gatavs iemācīties. Tā jau saka, ka kamēr ūdens nesmelsies mutē – peldēt neiemācīsies. Patiesībā jau ir tā, ka ikdienas dzīvē jau nav nekā tāda, ko tu nevarētu izprast vai iemācīties darīt. Nekad neesi mainījis krānu virtuvē!? Vienīgā problēma varētu būt attiecīgā instrumenta atrašana, bet sarežģīta tur nav nekā. Īstenībā fakts ka tu nebaidies ko izdarīt ar savām rokām liecina par tavu izdzīvot spēju, spēju pielāgoties. Tiešām globālas kataklizmas gadījumā, kad katram var sanākt domāt tikai par sevi, tev būs lielāka varbūtība izdzīvot.

     Šajā pašā kontekstā, ja runājam par lietām ko gribas, un kas tiešām tev ir nepieciešams, tad varu izsecināt tikai vienu – arī ar visu savu racionālo domāšanu, esmu iegribu cilvēks. Mani ieskauj tik daudz lietu, kas vienkārši ir. Daļa akurāti sapakotas atrodas skapja plauktos, daļa nobāztas pagrabā, daļa vienkārši mētājas vissriņķī. Un mest laukā negribās, jo tomēr esi maksājis par to visu.

     Gribu un viss, tā varētu teikt bērns, teorētiski pieaugušam būtu jāspēj patiekt man gribās, bet šobrīt man tas nav nepieciešams. Ja tā būtu :(! Bet tā nav, mēs ļaujam savām iegribām valdīt pār skaidro saprātu. Un tas notiek visās dzīves jomās, un ar visiem. Vai jums neliekas ka tā ir viena no mūsdienu cilvēka homo sapiens globālākajām problēmām. Cik daudz savādāka būtu pasaule kurā cilvēki tik daudz neizdabātu savām iegribām.

Kā aizsargāt velosipēdu no nozagšanas.. netradicionālās metodes..

ne vienmēr velosipēda pieķēdēšana, pat ar vairākām ķēdēm kautko dod.. arī tad tu vari palikt bez sava uzticamā rumaka :(..

ne vienmēr velosipēda pieķēdēšana, pat ar vairākām ķēdēm kautko dod.. arī tad tu vari palikt bez sava uzticamā rumaka :(..

     Virsraksts pasaka visu. Tā ir problēma. Zog visu un visur.

     Velosipēdu tu vari pieķēdēt, bet ne vienmēr tas palīdz. Gadās ka ķēdi izzāģē ar visām margām. Vari izmantot rūdītas slēdzenes, ķēdes, signalizāciju, vai pat GPS raidītājus, kaut kas līdz kaut kas nē. Visdrošākais tāpat kā seksā, ir nebraukt ar velosipēdu vispār. Tā teikt, padomu kā aizsargāt savu īpašumu ir daudz, spēj tik lasīt, bet šoreiz stāsts nav par to.

     Paziņa bija draugiem.lv ielikusi bildīti, kā Indijā sargā čibas no nozagšanas ejot templī – lika pasmaidīt, domāju japalūkojas visapkārt, ko cilvēki izdomājuši riteņu aizsardzības jomā. Izrādās, cilvēkiem izdomas netrūkst. Skataties – mācieties, kas zin varbūt kas no idejām noder. Lai gan brīdinu, viens otrs paņēmiens ir grūtāk pielietojams, bet toties “ar garantiju” :D..

     Ja ir kāds oriģināls paša izgudrojums, nekautrējieties, droši ievietojiet komentāros. Neturiet sveci zem pūra :)

lasīt tālāk …
Kā aizsargāt velosipēdu no nozagšanas.. netradicionālās metodes..