No rīta lietus, pa dienu vētra, vakarā sniegs, pa ceļam ceļinieki, kas ar lietussargu virs galvas labo bedrītes. Mēdijos galvenā apspriežamā tēma – kā nu tagad sauksim krējumu, par krēmeli, vai krējumeli. Tā ir Latvija. Tā ir diagnoze! Tāds pesimistisks sākums, ko..

     Tomēr stāsts nav par to. Sanāca te vienu dienu nobraukt gar mūsu Jelgavas tirgu.. kam negadās :).. bet arī ne tas galvenais.. ziniet kā veidojās tās domu ķēdītes – viena lieta pamudina padomāt par citu, tā savukārt par nākamo..

     Visa sākums, bija bedres.. nu tās pašas, par kurām, ziemas otrā pusē, sākoties atkusnim, puse autobraucēju lādējas skaļi, bet otra puse klusām pie sevis. Ripoju es tā klusiņām pāri tām bedrītēm, un domāju: “nu jā, kam te labot ceļu, ja šai pusē nekā svarīga nav.. tirgus neskaitās..”, bet tad atcerējos, ka rīt (oij, tas jau ir šodien) ir tāds Jelgavā, un jāsaka nu jau arī Latvijā, visai plaši apmeklēts pasākums kā Ledus skulptūru festivāls, kas pēdējos gadus norisinās, kā reizi aiz tirgus – Uzvaras parkā.

     Attiecīgi nākamā doma jau bija dziļi ironiska.. nju, nju – visiem tiem apmeklētājiem kā reizi būs jākratās pāri tam izcili labajam ceļu posmam.. es neko nesaku par ainavu pa ceļam, kas pie tirgus nu ir tāda kāda ir.. un tad vēl jāstāv būs rindā, jāpērk 2 latu biļete, tad vēl daudzi pamanīsies atstāt auto neatļautā vietā, saņems sodu – manuprāt tas viss kopumā neko labas emocijas neatstās. Nē, tos kurus vedīs uz pasākumu, būs sajūsmā, bet tas kam tas viss būs jāapmaksā, nebūs tik priecīgs.

     Labi tas nu tā. Nākamā domā bija likumsakarīga.. ledus, sniegs, un tad ar šiem ziemas priekiem saistītās ķibeles. Piekrītu ka sniegs nav tikai ķibeles, bērneļi par to ir sajūsmā vienmēr, bet es taču esmu šodien pesimistiski noskaņots, tāpēc domājam tikai negatīvo.

     Tas ka sniega tīrīšanā būs apēstas visas pilsētas naudas rezerves, ir viens, nobesījušies sētnieki arī laikam var netikt ņemti vērā (uhh darba viņiem gan daudz), bet cilvēciņus kam sniega smaguma dēļ ir iebrukuši jumti, tos gan žēl. Jelgavas pusē personīgi manīju divus iebrukušus jumtus, plus vairākas nojumes un šķūnīšus, kas pēc noklusējuma ir švakāki un pakļauti lielākām briesmām.

     Viena no tām vietām bija veikala – kafejnīcas jumts, uz tērvetes ielas (bijušais 9. veikals) un bijusī pirts uz Dambja ielas. Pēdējo pat nobildēju.


     Attiecīgi kad biju izdomājis visas bēdīgās domas, sēžot pie datora uzdūros.. hmm, kā lai to smalkāk nosauc – ielu, sniegu māksla :D.. (skatās zemāk bildes) domas vienā mirklī uzlabojās, un tika pieņemts lēmums uztapināt šo ierakstu ar drūmu sākumu, bet pozitīvām beigām, un ievērojiet ne vienam nekko neprasu, pat dikti nesūdzos. Enjoy!