ziema     Baumo, ka kurmji, pat neskatoties uz sniegu, jau cilājot zemi. Tā ir visai droša pazīme, ka tuvojas atkusnis. Lai gan ticu, ka līdz tam kad ziema pa īstam atkāpsies, mēs vēl piedzīvosim gan lielāku salu, gan gana daudz sniega. Janvāris, februāris ir laiks kad dārzā valda ziema. Liktos, ka šie nu ir ziemas mēneši kad dārzā patiešām nav ko darīt, augi ieziemoti, lapas nogrābtas, viss sagatavots pārziemošanai. Tomēr tā nav gluži taisnība. Ir darbiņi kurus varam veikt tieši tagad, negaidot pavasara iestāšanos. Īstam dārzniekam ir ko darīt gan ziemu, gan vasaru.

     Šoreiz gan vairāk par pašu dārzu, ne istabas augiem. Tos arī nedrīkst aizmirst, jo kaut liktos, ka to kopšanai jau nu pūles pielikt nekādas nevajag, te tomēr ir diezgan daudz knifiņu. Bet par to jūs varat palasīties piemēram iekš horti.lv LU botāniskā dārza Tropu un subtropu laboratorijas vadītājas Daces Grīviņas stāstītajā.

     Tātad dārzs ziemā. Ar ko sākt, kam pievērst uzmanību!?

     -> Nopurinam sniegu no koku un krūmu zariem.

     Sniegotās ziemās sekojam līdzi, vai sniega nasta augiem nav par smagu. Īpaši izgāžās vertikālie skujeņi un dažādas tūju bumbveida šķirnes. Nepieciešamības gadījumā nopurinam, vai pat atsienam atšāvušos zarus.

     -> Veidojam augļu un dekoratīvo koku un krūmu vainagus.

     Atceramies, ka ziemā augiem ir miera periods, to veģētācija ir apstājusies un tāpēc šis ir labs laiks augu vainagu veidošanai. Sniegputenī protams nav ērtākais laiks izgriezt augļu kokus, bet sagaidot saulainu dienu, tā jau ir bauda iziet dārzā nedaudz pastrādājot, izgriežot liekos ūdenszarus, tos zarus kas nokaltuši, vai traucē citu zaru attīstībai. Pati izgriešana kaut neprofesionālim liksies sarežģīta, tomēr visai veiksmīgi ir veicama arī pašu spēkiem. Vairāk par augļu koku izgriešanu šeit.

     -> Balsinam jauno kociņu stumbrus.

     Par koku stumbru balsināšanas nepieciešamību, jau pats rakstīju agrāk. Tagad, kad saulainā dienā temperatūra uzkāpj pat līdz dažiem grādiem plusos, bet naktī var nokrist līdz pat desmit grādiem mīnusos, jauno kociņu miza plaisā, kas pats par sevi jau nav labi, attiecīgi pavasarī pastāv draudi, ka šo ievainojumu vietās var ieviesties infekcijas. Līdzīgi kā cilvēkam. Tāpēc šis ir viens no tiem darbiņiem ko nevajadzētu atlikt, un nepieciešamības gadījumā ja aizsargklājums jāatjauno, dariet to – būs tikai labāk.

     -> Aizsargājam kociņus no meža zvēriem.

     Ziemā, kad meža zvēriem ir grūtāk atrast barību tie var neatgriezeniski sabojāt augus nograužot tiem mizu, jaunos zarus, pumpurus. Parasti cieš augļkoki, tomēr bieži vien tiek apgrauzti arī dekoratīvie kociņi un krūmi.
     Labākā aizsardzība pret meža dzīvniekiem ir kārtīgs stiepļu pinuma žogs apkārt dārzam, tomēr, ja tas nav pieejams, tad var mēģināt aizsargāt katru kociņu atsevišķi, piesedzot ar egļu zariem, veikalos nopērkamiem speciāliem materiāliem tādiem kā Tubex caurules un citi, vai pielāgojot agrotīkla pārpalikumus. Plastmasas pudeles vai plēvi nevajadzētu izmantot, jo tās var izsutināt mizu.

     Ja tomēr augs ir apgrauzts, tad pēc iespējas ātrāk brūces vieta ir jānosmērē ar potvasku vai eļļas krāsu, lai bojātā vieta neizkalst, un brūces vietā nerodas infekcija. Ja miza nav nograuzta visapkārt, tad ir cerība, ka augs izdzīvos.

     -> Sev un bērniem par prieku izgatavosim putnu barotavu.

     Atceramies bērnību, kā mums visiem patika lūkoties uz sarkankrūtīti, kas draudzīgi kopā ar zvirbuļiem knābāja speķa gabaliņu pie loga, vai pašu pagatavotajā putnu barotavā. Nu ir īstais laiks rādīt saviem bērniem ko protam un kopīgi izgatavot kādu putnu būrīti. Prieks bērna acīs jums labākais atalgojums. Piemirsies kā to pagatavot, varam paskatīties un atsvaidzināt atmiņu šeit, šeit vai šeit. Sliktākajā gadījumā vienmer pastāv iespēja to iegādāties kādā veikalā, bet daļa šarma jau zudīs. Pašu taisīts ir pašu taisīts.

     Ir vēl virkne darbiņu kurus var paveikt telpās. Sīpolpuķu uzziedināšanai, puķu sēšanai un sēklu krājumu pārskatīšanai un papildināšanai šobrīd ir labākais laiks. Ja Ziemassvētku eglīte podiņā joprojām nav iznesta laukā, to būtu saprātīgi izdarīt tagad, bet atcerieties to darīt pakāpeniski, no sākuma iznesot verandā, un tikai vēlāk laukā, lai krasā temperatūras maiņa tai nenodarītu kaitējumu.

     Ziemas mēneši ir pats labākais laiks pavasara darbu plānošanai. Varam apdomāties ko audzēsim paši, ko pirksim. Kas primāri izdarāms dārzā, kas var pagaidīt. Rūpīgi apdomājot darāmos darbus, pavasara darbu karstumā mazāk pieļausim kļudas, arī darbi ritēs raitāk un jūs redzēsiet – paliks laiks arī atvilkt elpu, lai papriecātos par to skaisto vietu ko esat radījuši jūs paši ar savām rokām.

     Visbeidzot, palutiniet arī sevi, izkustieties no mājām, apmeklējiet SPA, vai pat kādu siltaku zemi.

Dārzs ir jūsu atspulgs, kā jutīsieties jūs, tā jutīsies arī dārzs.

Lai veicās!