Ciriša HES

     Nav viegli izplānot kādu izklaides braucienu, it sevišķi kad katrs kaut ko grib, bet nezin ko, un informācijas trūkst, vai tā ir izmētāta pa desmit avotiem. Ej nu apkopo to tagad, un sarēķini, cik tad laika un naudas tur aizies. Tāpēc pēdējā laivošanas pasākuma detaļas centos piefiksēt maksimāli precīzi. Visticamāk pašam jau arī noderēs :).

     Uzklausot līdzbraucējus, jau sākotnējais uzstādījums bija iemēģināt ko savādāku kā citus gadus. Abavas populārākie posmi, Venta ar Nabas ezeriem, Salaca un pat Amata bija jau izbrauktas krustu šķērsu, savukārt pa Latgali īsti laivojuši nebijām. Attiecīgi, ideja laivot Latgalē, momentāli tika pieņemta kā laba esam. Bija tik jāpapēta vai tur maz ir kādi laivu nomātāji.

Latgales ezeri
Latgales ezeri
     Veicot izpēti ar Googles tantes palīdzību atklājas, ka nemaz tik traki nav, laivu nomātāji ir, un ir vesela virkne maršrutu, teju katrai gaumei. Populārākie ir laiskie Daugavas loki, bet tas jau mūs neuzrunāja, gribējās ko nedaudz aktīvāku. Varu derēt Balerijas, dzērveņu alus deva savu artavu :). Rezultātā izvēle krita uz vidusceļu – mierīgie ezeri ar straujāku upīti, kurai atkarībā no ūdens daudzuma upē var būt šķēršļi, bet pamatā viss ir saprātīgi izbraucams. Tas ir mēs tā domājām. Runa ir par ezeriem ap Aglonu un Tartakas upi.

     Par labu izvēlētajam maršrutam runāja tas ka pēc visiem nostāstiem Tartaka, vai kā citi to sauc Tartaks, nav visa tik mežonīga, tikai tās lejtece aiz Pakaļnu ezera, savukārt augštece aiz Jaunaglonas ir daudz mierīgāka, un, kas nav mazsvarīgi, izkāpšanas vietu ir daudz. Pēdējais kā reiz bija galvenais arguments mūsu gana jau pieredzējušajiem braucējiem. Jau pieminētā pieredze :) teica priekšā, kā ir taču bijuši gadījumi :).. kad dienā nobraukts tik vien kā pāris km, kad viens aktīvists, kam vairāk iekšās, velk visu “sagurušo” kompāniju.

     Lai vai kā, pie kautkā mēs nonācām. Tātad par ko ir runa.

Septiņi ezeri, virkne kanālu un viena upe – jau izklausās labi.

Maršruta kopgarums: līdz 30km
Ilgums: 2 dienas
Upes kritums: 42m

     Maršruts: Vortņiki – Geraņimovas Ilzas ezers – Mušas kanāls – Rušons (15km) – Jaunaglona – Zelvīša ezeriņš – Skudriņkas ezers – Aglona, Preiļu ceļa tilts (3km) – Cirīša ezersAglona (5km) – Salenieki, Cirīšu HES (2.5km) – Pakaļņa ezers (2km) – Kondavnīku tilts (2.5km).

     Plāns bija vienkāršs un teju vai punkts punktā arī izpildīts:

Izbraukt no Jelgavas ap plkst. 15.00, vakaru pavadam viesu namā “Zemeņu krastiņi” no rīta uzsākam ceļojumu uz Jaunaglonu un no turienes uz Cirīšu ezeru, kur sestdienas vakarā paliekam pa nakti. Svētdien braucienu beidzam agrā pēcpusdienā jebkurā ērtā vietā uz Tartakas upes atkarība no vairums braucēju vēlmēm.

Maršruts, Jelgava - Viesu nams Zemeņu krastiņi, Vortņikos
Maršruts, Jelgava – Viesu nams Zemeņu krastiņi, Vortņikos
     Kas no tā visa sanāca.

     Ceļš izrādās līdz Latgalei, nav tas īsākais. Braucām ilgi, teju četras ar pusi stundas. Kamēr līkumu līdz Torņkalnam izmetām, pēc līdzbraucējiem, kamēr pārīti “zaļās pieturas”, tikmēr no plānotā laika vairāk kā stundu atpalikām. Visvairāk par šo faktu bija bēdīgs šoferis, tas ir es, jo līdzbraucēji, kas gulēja, kas laiski malkoja visādus pēc paskata gardus dzērienus, bet man uz to visu tik atlika noskatīties. Summā jau galā klaut kā nonācām.

     Sākt mūsu laivošanas pasākumu bijām plānojuši nākošajā rītā no viesu nama Zemeņu krastiņi, kas atrodas Geraņimovas Ilzas ezera krastā. Un labi arī ir, jo varējām vakarā mierīgi pasēdēt, uzcept kādu gaļiņu un izgulēties. Jāatzīmē, ka Zemeņu krastiņi patīkami pārsteidza. Liktos kas tur liels, lauku sēta, ar viesu mājiņām, ezers, kas gan tur tāds neredzēts, bet pēc pēc pilsētas burzmas tas miers un saimnieku viesmīlība, tas bija tas kas vajadzīgs. Mēs tikām sagaidīti, apčubināti, ar tēju sacienāti. Noteikti iesaku šo vietu visiem.

     Beidzot nonākam līdz ūdeņiem. Laivas mums mums jau tika atgādātas iepriekšējā vakarā, tā kā no rīta vien atlika krāmēt mantiņas, aizskriet vēl uz krūmiņiem un sēsties laivās. Pēdējās instruktāžas nepieredzējušākajiem un airi jau raiti tiek mērkti ūdenī. Laivas, kā zemāk bilžu galerijā redzam, bija standarta tūristu kanoe tipa kalošas, ar divpusīgajiem airiem. Par plusiem un mīnusiem nav liela jēga runāt, kas pieejams to izmantojam. Tomēr, priekš ezeriem šī ir itin laba kombinācija.

     Pirmajā dienā izbaudījām visu, gan ezeru ar pretvēju, gan sauli, gan daudz lietus, vēlmi atrast krūmiņus, arī uz vakarpusi Jaunaglonā slūžas ar laivu pārstiepšanu bija. Tomēr braucēju entuziasmu liekas nekas nespēja lauzt, tik reizēm galvenajam laika apstākļu prognozētājam tika uzbrēkts: “Klusē!”. Nedod Dievs saprognozēs vēl kautko :)!

     Atzīšos, ar tādu nedaudz pieredzējušā jūrnieka smīnu nolūkojos, uz pirmo reizi braucējiem, kas jau pēc pusstundas atrašanās uz ūdeņiem, droši airēja pāri ezeriem, jau neaizdomādamies par to kas būtu ja tomēr neveikli rīkojoties, izdotos apgāzties. Par laimi, šie “prieki” šoreiz gāja secen, ja neskaita vienu otru neveiklāku braucēju, kas iemanījās izpeldēties ar visām drēbēm, uz līdzenas vietas. Taisnības labad jāsaka, ka neskatoties uz drēgno laiku, ūdenim nebija ne vainas.

     Par vienu gan jāatceras, peldot pa ezeru krūmiņu tuvumā var arī nebūt! Protams, ātrumu tas uzlabo, bet spēju uztvert to skaistumu, kas visapkārt, tas nopietni iedragā :D. Nu un steigties nevajadzētu, it sevišķi tad ja neesi visu jaunību ar smailītēm noairējies. Plecus un rokas sāk just visai ātri.

Ciriša ezers ar nakšņošanas vietu
Ciriša ezers ar nakšņošanas vietu
     Pirmās dienas plāns bija tikt līdz Aglonai un palikt kādā viesu namā Ciriša ezera krastā. Ideāli, ja izdodas pašiem kādu vietiņu atrast, tomēr tur visur privātīpašumi, un tā vienkārši pa nakti nepalikt. Mums paveicās, vakarā veiksmīgi atradām nakšņošanas vietu ārpus jebkādas civilizācijas. Skatiet pievienoto karti – no malas ieraudzīt to vietu grūti.

     Tā kā pa dienu tomēr visi bija paspējuši sagurt, tad ilgas nakts pasēdēšanas nesanāca un otrās dienas rīts attiecīgi iesākās diezgan agri ar rituālajām brokastīm, novēlojošamies gulētājiem, drēbju žāvēšanu un agrajām rīta peldēm – viss, kas piemīt šādiem laivošanas pasākumiem :).

     Savukārt rīta cēliens, kā reizi sanāca pa patīkamo Tartakas daļu. Gana plata, lai paspētu izmanevrēt starp šķēršļiem, gana strauja, lai nesagurtu airējot, skaistām ainavām – patīkams kontrasts ezeru plašumiem. Ja pirmā diena bija sanākusi drēgna ar neprognozējamām vēja brāzmām un negaisu, tad otrā diena pilnībā atbilda laika prognozēm – saule un neviena mākonīša. Starp kokiem valdīja patīkams vēsums, bet ezera plašumos bez pretapdeguma krēma, tiem kam biroja iedegums, labāk nerādīties – apdegsiet.

Ciriša HES
Ciriša HES
     Otrajā dienā gan nopeldējām ļoti īsu posmu ja salīdzina ar pirmās dienas kilometriem. Tikām vien līdz Ciriša HES, kad pēc kopīgas nobalsošanas nolēmām ceļu neturpināt, galvenokārt garā atpakaļceļa dēļ. Skrienot pa priekšu varu teikt ka tas bija pareizi, jo atlika laiks Aglonas bazilikas un Kristus Karaļu kalna apmeklējumam. Kas zin, kad vēl tur sanāks iegriezties.
     HES, kā visos izlasītājos aprakstos ir tiešām salīdzinoši vienkārši pārvarams, divatā, trijatā var izvilkt laivas pat neizkraujot mantas, un pa uzbēruma nogāzi nošļūkt lejā :). Tur mūsu laivošana šoreiz arī beidzās.

     Nobeigumā gribu tikai piebilst, šis ir maršruts, kur ir jēga atgriezties, kā minimums paturpināt nepabeigto Tartakas posmu. Iesākot piemēram Cirišā, aiz Aglonas, un pabeidzot pie Višķiem. Manām subjektīvajām sajūtām tas otrās dienas posms bija kaut vissīsākais, bet visizdevušākais, attiecīgi mežonīgais Tartakas posms pilnīgi vilina.

     Zemāk tik pievienoju visus naudiskos aprēķinus un bilžu galeriju.

Izdevumi.

Viesu nams Zemeņu krastiņi, telšu vietas 2.00LVL/persona

Laivu noma http://www.laivaslatgale.lv/
Laiva 7LVL/dienā x 2 = 14LVL/laiva
Laivu piegāde 40LVL / 4laivas = 8LVL/laiva
Vestes 1LVL/diena x 2 dienas x 2 cilvēki = 4LVL/laiva
Kopā: 26.00 LVL no laivas

Izdevumi uz vienu cilvēku
2.00 (telšu vieta) + 13.00 LVL (laiva) + 8.50* LVL (degviela) + 7.00 LVL (ēdamais) = līdz
30.00 LVL no cilvēka (tas nemaz nav slikti trīs dienu pasākumam)

*Degvielas aprēķins -> Ceļš turp atpakaļ (Jelgava – Vortņiki 272 km – 3h 34) , pieskaitot neparedzētus līkumus orientējoši aizņems 600 km, tas ir auto ar vidējo degvielas patēriņu 9l/100km notērēs 54l. Naudiskā izteiksmē dīzeļdegviela, pie cenas 0.930 LVL/l, izmaksās ap 50 LVL. Minivenā braucošajiem tas izmaksās nedaudz vairāk par 8ls no cilvēka, tie kas brauks ar savu vieglo, sanāks nedaudz vairāk.

     Papildus pievienoju pāris noderīgas saites, kur var atrast vēl šo to par Tartakas posmu.

Precīzāks brauciena apraksts – http://www.laivaslatgale.lv/marsruti/tartakas-upe/
Nedaudz agresīvāks apraksts – http://www.campo.laivas.lv/lv/mar/tartaks/
Jautrākais apraksts Tartaka sarežģītākajam posmam – http://www.laivaslatgale.lv/brauceju-stasti/tudi-sjudi- pa-latgales-ezeriem-un-tartaku/

Viesu nams “Zemeņu krastiņi” – http://www.viss.lv/?p=149384, 29185234 Anita vai Igors

     Pilnā galerija, nu jau pašiem laivotājiem, ar pozēšanu pie šī akmens un tā akmens, pieejama šeit.