Uhh, vasaras lieti, jahtas un automašīna kas neļauj atslābt …

lietus logā

Šodiena izvērtās iespaidiem bagāta. Jāsaka, ka iesākumā nekas par to neliecināja. Bet tad, pirmais mani uzaicināja pavizināties ar jahtu – piekritu nedomājot. Kuģojis esmu daudz, kā nekā Jūras akadēmija pabeigta, diplomi dabūti un pat pastrādāts ir. Nokuģojos kā stūrmanis vairākus gadus, izbraukāju visādas jūras un okeānus, bet uz jahtas nebija sanācis būt. A ko, pasākums, priekš brīvdienu atpūtas, ir itin patīkams. Labprāt ar tādu jahtu paceļotu pa Ziemeļjūras un Vidusjūras ūdeņiem. Kaut kas līdzīgs, kā ceļot ar tūristu busu pie dibena, tikai uz ūdens – ērti, patīkami un tiešām var visu ko nesteidzīgi apmeklēt. Realizēšu visas savas biznesa idejas un man noteikti būs smuka māja pie ūdeņiem un jahta.. moci ātrāk nopirkšu. Ceru tik, ka pie naudas man nebūs lemts tikt tikai 70 gadu vecumā.. gribu ātrāk.

Jahta bij pirmajiem iespaidiem, bet, lai mani biku atgrieztu uz grēcīgās zemes, pēc tādas superīgas atpūtas, mans mīļais Crysler Grand Voyager sāka taisīt visādus pigorus. Nu, nepietiek, ka visu pavasari mokos, ātrumkārbu laboju pa divi lāgi, gan eļļu iz motora iztecināju, un, pat pēc remontiem, uz tehnisko apskati, kas man izmaksāja kaudzi naudas, tas mans braucamrīks vibrējās, kā tāds pāraudzis vibrators (mani tas neuzbudināja), riepas dūru vairākkārtīgi un ar īsām atstarpēm, tā lai rezerves ritenis nelīdzētu.. tāpat tas nav vairs noņemams, 150mm naglu iedabūt rītenī slabo – a es vot dabūju. Un visbeidzot šodien, manas omas uzlabošanai, atteicās strādāt gāzes pedālis.. jā, jā jūs nepārklausījāties – viss ripo, darbojas, pat ātrumos ielikt varēja, bet ātrāk pabraukt par to minimu, ko dod ārā ātrumkloķa ielikšana robā, nu nekādīgi (bij pāris nepatīkami momenti, un daži cenzējami vārdi, kurus izdvesu, domādams, ka ātrumkārba atkal kaput :( ). Tā arī no Jūrmalas pidžināju mājup, uz 50 km/h. Pašā Jūrmalā sastrēgumi, vis grib man tik garām, pīpina, lamājās, a man po, es tankā :) . Jāsaka, ka ne visu ceļu braucu tik lēni, vienā mirklī joka pēc pamēģināju ieslēgt kruīzkontroli. Johaidī, aizgāja ar. Jocīgi ir, ātrumus regulēt tikai ar pogām uz stūres, bet vienalga ātrāk uz priekšu gāja, nu i labi. Kas tur pa vainu – nezinu, rīt vedīšu noskaidrot.

Tad vēl pilnai laimei, ap Olaini sākās tāda lietussgāze, ka domāju noskalos no ceļa. Tur vairs negāja runa par to ka logu tīrītāji nespēj tādā ātrumā tīrīt, bet par auto hermētiskumu, jo tādu ūdens gāšanos no debesīm es liekas savā mūžā neesmu redzējis ne reizi. Pēc tā visa Jelgava vienkārši pludoja. Domāju tik Rīgā applūst ielas, bet pie mums tas pats. Biku vēlāk iemetīšu arī bildes.. tur ir ko redzēt :O.

Ai nē, biku sameloju, īstā pilnā laime bij mājās, kad konstatēju, ka esmu atstājis logu vaļā. Vēdinājās jau labi, bet pa šo gāzienu, man istabā uz koka grīdas bija tik daudz sapūsts ūdens, uhh. Labi, ka es ierados uzreiz pēc brāziena, nekas vēl nebija paspējis aiztecēt līdz kaimiņiem.. vispār ceru ka nav paspējis.. viņu nav mājās. Biku baidos, ka nav kas no elektroniskajām ierīcēm cietis, tiešām ceru ka nē. Vispār būs mācība, ka nevar tā vieglprātīgi atstāt logus vaļā.

Īsāk sakot iespaidiem bagāta diena .. mjā.

Padalies ar draugiem: