.: murmulis.lv :.

Muzeju nakts Jelgavā, 2012

Murmulis — Thu, 17 May 2012 14:10:42 +0000

Muzeju nakts, 2012

Pirms pāris gadiem nenoslinkoju un pirmo reizi izvilkos no mājas, lai aizietu naktī uz kādu muzeju. Azartā iekrīti uzreiz, nu jau tas palicis par ikgadēju tradīciju. Tas ir foršs burziņš, kā to latviski laikam būtu pareizāk teikt. Pirmajā reizē tas bija pārsteidzoši skatīties, kā gan jauni, gan veci nometuši pie malas savas ikdienas rūpes un dragā pa muzejiem :).. naktī.. feini..

Pēc pieejamās informācijas var spriest, ka pēc septiņiem ielas būs pilnas un tā līdz vieniem naktī. Šī gada tēma – “Zilā krāsa – jūra”. Kā teikt būs jāievērtē, ko jaunu izdomājuši.

Zemāk mēģināšu īsi piefiksēt, ko gan, kurš naktī piedāvās.

Muzeji
—————————————————–
Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs

Izstāde „Laivas, jahtas un kuģi manā kolekcijā”, koris „Sidrabe”, papīra laiviņu sacensības un dziesmu kari ar dziesmām par jūru.

Ā.Alunāna muzejs

Plkt. 19, 20, 21, 22, 23, 24 notiks pasākumi „Tek ūdens, tek runas kā ūdens”, Izstāde “Varu sēdēt, varu domāt” un debates par Sirsniņmājas folkloras problēmām un risinājumiem līdz mūsdienām :D.

Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas tornis

Kas nav tikuši agrāk, vai žēl bijis lata, tad šodien apmeklējums bez maksas. Ekspozīcijas – „Zemgale – Latvijas prezidentu šūpulis” 3.stāvā, „Jelgava un Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīca laikmeta griežos” 4.stāvā un „Tautas tērps Zemgalē” 5. stāvā, kā arī Jelgavas panorāma no torņa augšas.

Jelgavas pils
Izstāde „Zilā” un izstāde „Baltija un vācieši”. Būs iespēja pārbaudīt savas ķīmijas zināšanas reālos eksperimentos. Pils aulā demonstrēs dokumentālās filmas par vidi un tās saglabāšanu, būs arī austrumu deju studijas koncerts. Sīkajiem radošās darbnīcas „Zilās debesis un jūra”. Trobeli taisīs vīru koris „Ozols”, sieviešu koris „Liepa” un jauktais koris „Riti”.

     Dzelzceļa vēstures muzejs
     Daudzi Jelgavnieki kamēr nebija šādas muzeju naktis nemaz nezināja par šo muzeju.
     Iespēja iejusties pārmijnieka lomā (ja pa pirkstiem nesitīs par ekspozīciju apgramstīšanu), vakarēšana muzeja pagalmā, pavadone un viņas gatavotā tēja :), spēle „Tas nav cirks-tas ir dzelzceļš”. Starp citu, joprojām ir iespēja iejusties gida lomā. Papildus info spied šeit.

Citi
—————————————————–

Raf’ā
RAF vintage festivāls. 16 dažādui RAF busiņi, ekspozīcija kas saistīta ar tolaika rūpnīcas strādnieku ikdienu.

Jelgavas Sv. Annas evaņģēliski luteriskā baznīca.
Baznīcā cik noprotu pasākumi nenotiks, bet tā ir vieta kuru apmeklēt ir vērts vienmēr.

Jelgavas krekli
Muzeju nakts afterparty, ar Dj Kaspars M

Tonuss
Dj V.I.P un Putu ballīte

Noteikti, ka notiek vēl kas, bet to ja varat papētīt arī paši..

---------------------------------------

Vēl par šo temu:

Augļu koku stumbru balsināšana, jeb kaļķošana…

Murmulis — Wed, 22 Feb 2012 12:58:41 +0000

Augļu koku stumbru balsināšana. Kāpēc tā ir vajadzīga, kad un kā to dara?

Tagad, agri pavasarī, kad beidzot parādījusies saule, sāk kust sniegs un dienas kļūst garākas, temperatūras svārstības ir vislielākās. Pa dienu gaiss un viss, ko apspīd saule – uzsilst, bet pa nakti strauji atdziest. Tāpat arī augļu koku stumbri un to miza. Temperatūras svārstību ietekmē, miza plaisā un tiek bojāti stumbri. Bojājumu vietā var iemesties trupe, kas var novest pat līdz koka pakāpeniskai bojāejai, jo tiek traucēta lapu apgāde ar barības vielām to intensīvajā augšanas periodā, pavasarī.

Tāpēc balsināšana, jeb kaļķošana nepieciešama visiem augļu kokiem, īpaši jaunākiem par 5 gadiem, kā arī daudzām dekoratīvo koku sugām. Īpašu uzmanību vajadzētu pievērst tieši jaunajiem kociņiem, jo tiem ir plānāka miza. Pirmā pazīme par to, ka nepieciešama balsināšana ir plaisu parādīšanās saules pusē. Balsināšanu iesaka veikt novembrī, vai tūlīt pēc sala iestāšanās. Pat ja tas ir nokavēts izdarīt laicīgi, kaļķot var arī tagad agri pavasarī, tomēr to nevajadzētu veikt tad, kad krīt slapji sniegi, vai lietainā laikā, jo tad uzkrāsotais var daļēji noskaloties un stumbru aizsardzība būs neefektīva. Stumbru krāso visu no zemes līdz pirmajiem lielākajiem zariem ar paštaisītu, vai dārzkopības veikalos nopirktu kaļķa maisījumu.

Paštaisīta kaļķojamā materiāla izgatavošana ir salīdzinoši vienkārša.

Kaļķa paciņu (parasti 1-2kg) izšķīdinam nelielā daudzumā ūdens, kam vienmērīgi maisot pievienojam lielā daudzumā ūdens izšķīdinātu vara vitriolu (līdz 300gr paciņa). Šķīdumam var pievienot nedaudz māla vai svaigus kūtsmēslus. Principā šķiduma sanāk vesels spainis, ar ko apstrādāt var ābeles desmit.

Ja stumbrs vai miza tomēr temperatūras svārstību ietekmē ir cietuši, bojājumu vietas nepieciešams apstrādāt uzreiz. Augļu kokiem to dara ar speciālajiem veikalos nopērkamiem līdzekļiem, tādu kā Lerāns, vai potvasku. Plaisas koka mizā un meža iemītnieku apgrauztās vietas jānokrāso līdz tam laikam, kad laukā temperatūra sasniedz +10 grādus, jo tad sāk lidot vēža sporas jeb hīfas, kuras iemitinās un vairojas tieši tur, kur ievainota koka miza.

---------------------------------------

Vēl par šo temu:

Pievēršos rakstu darbiem par dārza tēmu..

Pievēršos rakstu darbiem par dārza tēmu..

Murmulis — Wed, 22 Feb 2012 09:57:20 +0000

Kad labāk sēt zāli? Cik tālu vienu no otra jāstāda.. ? Vai drīkst apgriezt ābelēm zarus vasarā? Ko darīt, kad..? Jautājumu ir daudz, un atbildes ne vienmēr viegli atrodamas. Ko darīt?

Esmu nolēmis uzsākt ar dārzniecību saistītu rakstiņu sēriju. Nedomājiet, ka tas ir kāds altruisms vai pārspīlēta vēlme pamācīt citus, nē tas ir elementārs slinkums. Man jau liekas, ka sinkums ir vienmēr bijis cilvēces progresa pamatā. Attiecīgi arī es stipri neatšķiros no pārējiem.

Man bieži uzdod ar dārzniecību saistītus jautājumus – pēdējo gadu nodarbošanās man tāda. Tomēr ne vienmēr ir laiks sīki, smalki un izvērsti atbildēt. Brīžiem ir vieglāk pateikt cilvēkiem priekšā, kur to var izlasīt. Attiecīgi, kāpēc lai tā nebūtu manu murdziņu, dārza sadaļa.. tā arī varētu nosaukt “dārza murdziņi” vai “dārznieka murgojumi”.

Manos plānos nav rakstīt jau desmit reizes sarakstītas grāmatas, bet saprotami atbildēt uz tiem jautājumiem, ko man visbiežāk jautā, neiedziļinoties sīki un smalki tajā, kāpēc tas jādara tieši šādi, bet nevis citādi – to māca skolās ilgus gadus.

Tātad ar ko sāksim!

Tik agrā pavasarī dārzā nav daudz darbu ko vajadzētu izdarīt. Tomēr ir lietas par kurām jau vajadzētu padomāt. Viena noteikti ir augļu koku stumbru balsināšana. Kad to vislabāk veikt, kāpēc, kā – tie ir biežāk uzdotie jautājumi? Nākamajā ierakstā pacentīšos atbildēt uz visiem.

---------------------------------------

Vairāk par šo tēmu nekā nav..

Kā tad izskatīsies pie mums uzstādītie fotoradari!

Murmulis — Sat, 03 Dec 2011 14:02:21 +0000

Tāds slinks ziņu lasītājs būdams, nepamanīju informāciju par to kādā paskatā tie uzstādāmie fotoradari būs. Pameklēju internetā, arī neatradu – toties atradu kaudzi atsauces uz kaimiņvalstu pieredzi šajos jautājumos. Jāsaka ka pie mums vēl viss ir labi. Zemāk kā teikt tāds neliels fotoieskatiņš.

---------------------------------------

Vēl par šo temu:

par nepieciešamību..

Murmulis — Sat, 26 Nov 2011 09:11:09 +0000

Par nepieciešamību. Neskaitāmas reizes esmu sev jautājis, kam tas viss, kādēļ es te raujos, ņemos, daru darbus, kas nepatīk, kāds man no tā labums. Šodien varētu pagulēt ilgāk, padarīt ko interesantu, vai vienkārši nedarīt nekko. Grūti ir saprast, ka gribēties var visu, bet nepieciešams no rīta celties, iet uz darbu, iespējams darīt darbu, kas tevi nemaz neinteresē. Tomēr tā jārīkojas kaut vai tikkai viena iemesla dēļ – tad kad tiešām iestājas skaudra nepieciešamība darīt visu, lai pabarotu sevi un iespējams arī tavu ģimenti, tu tam esi gatavs.

Vai esat ievērojuši, ka tad, kad tu esi piespiests pie sienas, tevī nezin no kurienes rodas gan iedvesma, gan stimuls darboties aktīvāk par aktīvu. Viss, kas tev nepatika, vai likās nepieņemams pēkšņi jau liekas vismaz pieņemams kā variants, neprati darīt, esi gatavs iemācīties. Tā jau saka, ka kamēr ūdens nesmelsies mutē – peldēt neiemācīsies. Patiesībā jau ir tā, ka ikdienas dzīvē jau nav nekā tāda, ko tu nevarētu izprast vai iemācīties darīt. Nekad neesi mainījis krānu virtuvē!? Vienīgā problēma varētu būt attiecīgā instrumenta atrašana, bet sarežģīta tur nav nekā. Īstenībā fakts ka tu nebaidies ko izdarīt ar savām rokām liecina par tavu izdzīvot spēju, spēju pielāgoties. Tiešām globālas kataklizmas gadījumā, kad katram var sanākt domāt tikai par sevi, tev būs lielāka varbūtība izdzīvot.

Šajā pašā kontekstā, ja runājam par lietām ko gribas, un kas tiešām tev ir nepieciešams, tad varu izsecināt tikai vienu – arī ar visu savu racionālo domāšanu, esmu iegribu cilvēks. Mani ieskauj tik daudz lietu, kas vienkārši ir. Daļa akurāti sapakotas atrodas skapja plauktos, daļa nobāztas pagrabā, daļa vienkārši mētājas vissriņķī. Un mest laukā negribās, jo tomēr esi maksājis par to visu.

Gribu un viss, tā varētu teikt bērns, teorētiski pieaugušam būtu jāspēj patiekt man gribās, bet šobrīt man tas nav nepieciešams. Ja tā būtu :(! Bet tā nav, mēs ļaujam savām iegribām valdīt pār skaidro saprātu. Un tas notiek visās dzīves jomās, un ar visiem. Vai jums neliekas ka tā ir viena no mūsdienu cilvēka homo sapiens globālākajām problēmām. Cik daudz savādāka būtu pasaule kurā cilvēki tik daudz neizdabātu savām iegribām.

---------------------------------------

Vairāk par šo tēmu nekā nav..

Kā aizsargāt velosipēdu no nozagšanas.. netradicionālās metodes..

Murmulis — Fri, 18 Nov 2011 08:57:31 +0000

ne vienmēr velosipēda pieķēdēšana, pat ar vairākām ķēdēm kautko dod.. arī tad tu vari palikt bez sava uzticamā rumaka :(..

Virsraksts pasaka visu. Tā ir problēma. Zog visu un visur.

Velosipēdu tu vari pieķēdēt, bet ne vienmēr tas palīdz. Gadās ka ķēdi izzāģē ar visām margām. Vari izmantot rūdītas slēdzenes, ķēdes, signalizāciju, vai pat GPS raidītājus, kaut kas līdz kaut kas nē. Visdrošākais tāpat kā seksā, ir nebraukt ar velosipēdu vispār. Tā teikt, padomu kā aizsargāt savu īpašumu ir daudz, spēj tik lasīt, bet šoreiz stāsts nav par to.

Paziņa bija draugiem.lv ielikusi bildīti, kā Indijā sargā čibas no nozagšanas ejot templī – lika pasmaidīt, domāju japalūkojas visapkārt, ko cilvēki izdomājuši riteņu aizsardzības jomā. Izrādās, cilvēkiem izdomas netrūkst. Skataties – mācieties, kas zin varbūt kas no idejām noder. Lai gan brīdinu, viens otrs paņēmiens ir grūtāk pielietojams, bet toties “ar garantiju” :D..

Ja ir kāds oriģināls paša izgudrojums, nekautrējieties, droši ievietojiet komentāros. Neturiet sveci zem pūra :)

Zemāk dažas mazliet netradicionālākas metodes sava dzelzs rumaka aizsardzībai no garnadžiem.

---------------------------------------

Vairāk par šo tēmu nekā nav..

Papīra puķes

Murmulis — Mon, 07 Nov 2011 19:27:07 +0000

Mani nebeidz pārsteigt. Dzīve, apkārtējie, bērns.

No rīta mani apstādināja ceļu policists un pateica ka nedeg viens lukturis manam dranduļetam, un novēlēja laimīgu ceļu. Tā viņi reti dara, pabrīdina un smaidot novēl laimīgu ceļu. Pārsteidza!

Tālāk, pa dienu piezvanīja cilvēks, ko nebiju dzirdējis gadus piecus, pat nezināju ka telefonā ir viņa numurs. Patīkami apstulbis lūkojos telefona displejā arī mirkli pēc sarunas beigām. Patīkams pārsteigums, ko atcerēšos ilgi.

Vakarpusē skatos sīkais kautko cītīgi zīmē un griež – izrādījās papīra puķes, kas zied – tām tiešām atveras ziedlapiņas! Pārsteidza :). Ar pēdējo pārsteigumu varu padalīties. Gribat redzēt kā to dabūt gatavu?

Īstenībā viss ir pavisam vienkārši. Ļaujam sīkajam pašam uzzīmēt puķi, to izgriezt un ielocīt lapiņas uz augšu – tādā kā pumpurā. Pēc tam tikai atliek ziedpumpurus ielaist kādā bļodā ar ūdeni un tie lēni atvērsies. Ticiet bērnam būs ko ņemties ilgi, jo jāsaprot taču kā tas brīnums notiek :).

Bildēs viss ir redzams. Patīkamu papīra puķu audzēšanu :).

---------------------------------------

Vairāk par šo tēmu nekā nav..

Brīvdienu muzikālie pārģērbšanās pasākumi Jelgavā..

Murmulis — Sun, 30 Oct 2011 11:03:06 +0000

Brīvdienās parasti, jautrības netrūkst, atliek tik paskatīties visapkārt.

Jelgavā, kaut gribētos lielāku izvēli kur aiziet atpūsties, vai ko aktīvāku pasākt, tomēr ir vietas un pasākumi kurus apmeklēt ir interesanti. Attiecīgi, tradicionāli oktobra beigās ir dažādi Helloween tusiņi. Tad nu piektdien nesīkumojos un aizgāju uz diviem – “Helloween madness” no Urbix Rock Style un “Ziemassvētku masku balle” iz Balerijas pasākumu lādītes.

Neņemos vērtēt to labumu vai sliktumu, jo katram jau savs skatījums, kas ir tas interesantais, jautrais, tas viss, viss, kas padara pasākumu par tādu uz kuru gribas doties vēlreiz, un vēlreiz. Man patika abi. Gribējās tikai piebilst to, ka man ir tiešām prieks, ka Jelgavā ir cilvēki, kas sava un citu prieka pēc, tomēr ir gatavi ko saorganizēt alternatīvāku, neierastāku, vai ko galīgi traku. Zemāk neliels foto ieskats, bet pilnās galerijas ir pieejamas caur zemāk esošajām saitēm.

     “Helloween madness” foto galerija

     “Ziemassvētku masku balle” galerija

     “Ziemassvētku masku balle” video

---------------------------------------

Vēl par šo temu:

Izklupiens uz Zviedriju.

Murmulis — Sun, 23 Oct 2011 20:43:58 +0000

Millesa dārzs..

Kā vairums ierakstu, arī šis ir tāda kā īsā atskaite sev. Šoreiz par Zviedrijas apmeklējumu.

Tā kā kopš tiem laikiem, kad vēl gāju jūrā ir pagājis jau labs laiks, nevaru vairs palepoties ar regulāru eksotisku valstu apceļošanas pieredzi. Šovasar tik uz Čehiju un Lietuvu izrāvos. Pēdējo var neskaitīt, jo Jonišķi no Jelgavas ir tikpat tālu kā Rīga. Lai nu kā, šoreiz tā neplānoti sanāca piedalīties LOSP un VLT lauksaimnieku pieredzes apmaiņas braucienā uz Zviedriju. Principā tas tā arī sanāca, tāds kā darba-atpūtas brauciens.

Neiedziļinoties smalkumos – apmeklējām vairākas dažāda profila saimniecības, vietējo lauksaimniecības koledžu, kas starp citu pārspļaus mūsu Lauksaimniecības universitāti, bijām pat hipodromā. Tomēr ne jau svarīgākais cik un ko apmeklējām, bet ko tas brauciens deva kopumā. Atzīšos jau sen gribēju ko līdzīgu saorganizēt stādaudzētājiem. Latvijas lielākās stādaudzētavas un dārzu centri ir izbraukāti krustu šķērsu, bet kas darās kaimiņos, varu nojaust tikai pēc nostāstiem.

Piekritīsiet, ka šādi braucieni jau pirmais ir vērtīgi ar to, ka izrauj tevi no ikdienas rutīnas – darbiem un ļauj mierīgi palūkoties uz visu no malas. Bija jau piemirsies, kā tas ir kad telefons nemaz nezvana, un pat ja iezvanās, tad pēc maģiskās frāzes: “es atrodos ārzemēs..” – viss izrādās atrisināms bez manis, vai vēlāk. Visbeidzot vārdi pieredzes apmaiņa nav tikai skaistumam pieminēta, jo lai kāds tu būtu profesionālis – visu tu nevari zināt, visu nevari notestēt, un tikai redzot kā citi strādā, cīnās, tu vari izvērtēt cik pareizs ir tevis izvēlētais ceļš, rodas idejas, risinājumi – spēj tikai pierakstīt.

Turp un atpakaļ kuģojām ar Tallink prāmi “Romantica”. Prāmis, kā prāmis, tāds peldošs madracis vien ir, pilns ar veikaliem, bāriem un citiem iestādījumiem, kas izsūc naudiņu no ceļojošo kabatām. Vieglā šupošanās neuzdzina nekādu romantiku, vai nostaļģisku atmiņu, ja nu vienīgais tiltiņa apmeklējums, lika atmiņas kambariem sarosīties atceroties visu to ierīču un parikšu nosaukumus, kā arī kam tas viss domāts.

Zviedrija par sevi atstāja vējainas, aukstas un lietainas zemes iespaidu, kurā dzīvo smaidīgi fermeri, kas fano par zirgiem, veselīgu dzīvessveidu un nekad nenokar degunu. Es teikšu tā, mums ir ko no viņiem mācīties, un pat viņiem būtu ko pamācīties no mums, jo īstenībā mēs esam diezgan līdzīgi, domājam līdzīgi, risinam līdzīgas problēmas, tikai rodas iespaids ka viņiem viss padodas vieglāk. Es gan gribētu teikt, ka galvenā problēma tomēr ir mūsu latviešu vienpašu daba. Spētu sadzīvot ar kaimiņu, kooperēties, ietu mums vēl labāk kā viņiem, jo klimats un zeme mums ir piemērotākā lauksaimniecībai.

Būs iespēja, jāaizbrauc pie viņiem atkal.

---------------------------------------

Vairāk par šo tēmu nekā nav..

Kūpošu riepu smaķele Ruļļu kartingtrasē.

Murmulis — Sun, 23 Oct 2011 17:24:41 +0000

Tā nu ir sagadījies, ka visu bērnību esmu pavadījis pie Ruļļu kartingu trases, un tās kartingu un citu motorīku motoru rēcošās skaņas mani jau sen netraucē, es tās vienkārši nemanu. Bet šoreiz, bez kaucošu riepu skaņām, gaisā bija jūtama arī spēcīga dedzinātu riepu smaka.

Salicis viens plus viens, konstatēju – drifteri ārdās :). Beigās arī nenoturējos un ar vienu aci arī paskatījos, ko šie tur dara. Uztrāpīju kā reiz uz trenniņu braucieniem. Jāsaka – iespaidīgi. Ja viens otrs var redzēt, to dara nesen – ne viņam mašīna gana jaudīga, ne riepās īstās, ne to stūri īsti var novaldīt, bet tie kam tas ir kas vairāk kā vaļasprieks, tiešām priecēja ar biedējoši precīzām slīdēšanas trajektorijām. Neiztika bez riepu lidošanas pa gaisu, un adrenalīnu uzdzenošām “gandrīz” sadursmēm.

Drifts Ruļļu kartingu trasē, 2011

Drifts Ruļļu kartingu trasē, 2011 - bija arī asi momentiņi kad riepas lidoja pa gaisu, un mašīnas viena otrai aizslīd garām centimetru attālumā..

---------------------------------------

Vēl par šo temu: